“Tas Kungs, “Kungs”, “Kungs Dievs” vai “KUNGS”?

Mēnesi atpakaļ kristīgais medijs tuvuma.lv publicēja aptauju par “Kungs” vai “tas Kungs” lietojumu Bībeles tulkojumos latviešu valodā. Vienlaicīgi ar aptauju tuvuma.lv šāda veida aptauja izskanēja arī Radio Marija Latvija ēterā.

Aptauja vēl arvien pieejama šeit, ja vēlaties to aizpildīt vai nosūtīt saviem draudzes locekļiem 

https://tuvuma.lv/kungs-vai-tas-kungs-bibele-aptauja/

Medijs tuvuma.lv šobrīd var ziņot par šādiem aptaujas rezultātiem: 

– Aptauju internetā aizpildījuši 296 respondenti.

Viedokļi visu laiku dalījās puse uz pusi, līdz kamēr aktīvāk iesaistījās katoļticīgie un izveidoja respondentu vairākumu.

– Šobrīd rezultāti ir šādi: 57% balso par “Kungs” ; 43% – “tas Kungs”

– No visiem aptaujātajiem, lielākā grupa ir cilvēki vecumā no 36 līdz 50 gadiem  (124).

– Balsotāju sadalījums pa konfesijām – 125 katoļi, 60 luterāņi, 58 baptisti u.c. mazākos ciparos.

Katram aptaujātajam bija iespēja uzrakstīt savu pamatojumu. Lūk, daži no respondentu komentāriem.

“KUNGS”

“Rakstot ar lielo “K”, nevis mazo “k”, vārds “Kungs” jau norāda uz (trīsvienīgo) Dievu. Vārds “tas” tādēļ ir lieks.”

“Lai Bībele ir lasāma un saprotama arī ne-baznīcā ikdienā gājējiem.”

“Piekrītu Bībeles tulkotāju pamatojumam, lietojot “Kungs”. Manuprāt, “tas Kungs” ir vācu valodas tulkojuma palieka (galu galā, arī ebrejisko “adonai” taču lasām kā “kungs”).”

“Lai arī “tas Kungs” varētu, no vienas puses, labāk atbilst tetragrammai – kā formula, kas nedarbojas pēc pārējiem valodas likumiem, kas ir kā vārds Dievam, tomēr balsoju par “Kungs”, kas bez artikula ir funkcionālāks, dzīvāks, mūsdienu valodai pietuvinātāks, bez ģermāniskā artikula “tas”.”

“Lietojot šo uzrunu, uztveru Dievu personīgāk, nekā tas (tur) Kungs.”

“Vārdu salikumam “tas Kungs” nav atšķirīga jēga no vārda “Kungs”, līdz ar to tā ir liekvārdība, kas iegājusies no vācu valodas tulkojumiem.”

“No sākuma aptaujā nobalsoju par “To Kungu”, bet tagad tomēr padomāju un sapratu, ka laikam mūsdienīgs variants “Kungs” būtu labāks… Tomēr tas būtu gan tuvāk grieķu un latīņu tulkojuma loģikai, kur gan attiecībā pret Dievu, gan attiecībā pret cilvēku lieto vārdu “kyrios” vai “dominus”, gan arī atbilstu mūsdienu latviešu valodas gramatikai, kurā nav artikulu. Lai atšķirtu “Kungu” no “kunga” pietiek taču ar lielo un mazo burtu. Jā, kaut gan man patīk arhaiskais “Tas Kungs”, bet laikam jāatzīst, ka valodas gramatika ir svarīgāka par personīgo gaumi.

Ja raksta ar lielo burtu vārdus “Kungs” un “Dievs” monoteistiskā reliģijā, tad ir skaidrs, par ko ir runa. Nav jāprecizē ar “tas”.”

“”Tas Kungs” neatbilst mūsdienu latviešu valodai. Bībeles valodai (un draudzēs lietotajai leksikai) vajadzētu būt pēc iespējas precīzi uztveramai mūsdienu vidējam lasītājam. Tāpēc domāju, ka “Kungs” ir labāk.”

“Mums ir viens vienīgs Kungs. Pēc baušļa, “tev būs Kungu, Savu Dievu mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles..” Domāju, ka vietniekvārds, lai norādītu, kurš Kungs, šeit, manuprāt, ir lieks. Neviena cita Kunga nav. Tāpēc nevajadzētu norādīt tas vai šis Kungs.”

“TAS KUNGS”

“Pirmkārt, “tā ir nostiprinājusies liturğiskā tradīcija. Otrkārt, atšķir no vienkārša sociālā stāvokļa apzīmējuma.”

“Dieva personvārda atveidošanai vajadzētu rezervēt tādu formu, kas nekam citam netiek lietota. “Tas Kungs”, manuprāt, ir jau iegājusies forma, ko vairums arī atpazīst, tāpēc būtu lietderīgi to paturēt. Šis variants izsaka ko nozīmīgāku nekā tikai “Kungs”.”

“”Tas Kungs” – abi vārdi būtu jāraksta ar lielajiem burtiem, tā apliecinot īpašo un unikālo statusu

Ja “tas Kungs” aizstāj Dieva apzīmējumu, lasītajam latviešu valodā skaidrāk.”

“Kopš Bībele ir latviešu valodā, vienmēr ir bijis “tas Kungs”. Arī psalmu dziedājumos, piemēram, – “teiciet to Kungu visas tautas”.”

“Vārdu salikums “Tas Kungs” man liekas tāds gruntīgāks, pamatīgāks un noteiktāks, jo parastu kungu un kundziņu jau ir pilna pasaule.”

“Jo tas skaidri norāda, kurš ir Tas Kungs. “Tas” arī ar lielo burtu.”

“Manuprāt “Kungs” rakstīšana rada iespaidu, ka tā ir pārāk familiāra un vispārīga būtne, citiem vārdiem sakot, tikai kaut kāds “Kungs”. Taču “tas Kungs” manās ausīs nozīmē unikalitāti, visaptverošu esamību, pārākumu un galīgu autoritāti. Neatkarīgi no tā, vai tas ir gramatiski pareizi, tas labāk atspoguļo mūsu Kunga bezgalīgo krāšņumu un majestātiskumu.”

CITI VARIANTI

“Vislabāk – “Kungs Dievs”, tad tas atbilst latviešu valodai, UN persona apzīmēta nepāprotami.”

“Uzskatu, ka jāizmanto prakse, kas ir daudzos tulkojumos angļu valodā – rakstīt visu šo vārdu, kad runā par Dievu, ar lielajiem burtiem: “KUNGS teiks manam kungam…”

“Labāk būtu “Kungs Dievs” nekā “tas Kungs”. Gribētos ko īpašāku par “Kungs”.”

“Neredzu teoloģisku pamatojumu apkabināt Kungu ar “tas”, kas būtībā ir mēģinājums tulkot artikulu. “Tas Kungs” nesniedz nekādu būtisku niansi par Kungu. Ja gribas īpaši izcelt Kungu, tad to labāk darīt rakstot KUNGS – ar visiem lielajiem burtiem un treknrakstā. Uzreiz varēs pamanīt, ka Kungs runāja, Kungs darīja, Kungs sauca u.t.t. KUNGS burtiski parādījās, lai Viņam nevarētu aizšaut pa diagonāli garām.”

“Neredzu un nejūtu nepieciešamību revidēt Bībeles tekstu vispār. Gara svētību mums visiem!”

Aļesja Lavrinoviča

tuvuma.lv