jauns pētījums par attieksmi pret Bībeli un reliģiju kopumā mūsdienu pasaulē
No 5. līdz 8. maijam LBB valdes priekšsēdētājs Jānis Balodis un ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns piedalījās Bībeles biedrību un to partnerorganizāciju konferencē Varšavā (Polijā), kurā Britu un ārzemju Bībeles biedrība prezentēja apjomīgu pētījumu. Tas uzsākts 2021. gadā sadarbībā ar Gallapa organizāciju (Gallup – Workplace Consulting & Global Research), un tā gaitā tika aptaujāti 90 000 cilvēki 85 valstīs.
Projekts nosaukts Atklāsmes grāmatā minētās Egejas jūrā esošās Patmas salas vārdā. Tiek uzskatīts, ka šajā salā sarakstīta Atklāsmes grāmata. Tās 2. un 3. nodaļā pieminētas septiņām draudzēm Mazāzijā adresētas vēstules. Prezentētajā projektā aptaujātās valstis arī sadalītas 7 grupās ar kopīgām iezīmēm (sekularizācijas pakāpe, kristiešu vairākums/mazākums un tml.). Kaimiņvalsts Lietuva, kura bija vienīgā no trim Baltijas valstīm, kurā aptauja tika veikta, iekļauta otrajā grupā kopā ar Albāniju, Bulgāriju, Ungāriju, Ziemeļmaķedoniju, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Krieviju, Serbiju, Ukrainu. Tajās kristiešu skaits samazinās, un reliģijai cilvēki kopumā piešķir mazu nozīmi. Pētījuma veicēji atzīst, ka Latvija un Igaunija ir robežgadījumi, jo šīs valstis tuvākas to valstu grupai, kurās ir augsts sekularizācijas līmenis (Rietumeiropa, Ziemeļeiropa, Kanāda, ASV, Austrālija, Jaunzēlande).
Aptauja ļauj izdarīt secinājumus par Bībeles lasīšanu un reliģiozitāti kopumā 150 valstīs, pieņemot, ka kaimiņvalstīs, kurās pētījums netika veikts, situācija ir līdzīga. Tā lielākoties tika veikta klātienē un tikai dažos gadījumos interneta vidē (Ungārijā un Portugālē) vai telefoniski valstīs, kurās politisku vai citu iemeslu dēļ savādāki aptaujas veidi nebija iespējami. Vidēji katrā pētījumam izvēlētajā valstī aptaujāja 1000 cilvēku, kas vecāki par 15 gadiem.
Galvenie secinājumi:
69% aptaujāto apgalvo, ka reliģija ir svarīga viņu ikdienas dzīves sastāvdaļa. Piemēram, tā apgalvo deviņi no desmit cilvēkiem Āfrikas Sahāras reģionā. Astoņi no desmit cilvēkiem visā pasaulē tic Dievam vai “augstākam spēkam”. To cilvēku skaits, kas ticDievam, procentuāli ir visaugstākais reģionos, kuros vairākums ir musulmaņu – vairāk nekā 95% aptaujāto apgalvo, ka tic Dievam. Otrajā valstu grupā, pie kuras, kā jau minēts, pieder Lietuva, redzama vislielākā atšķirība starp to, kādu nozīmi cilvēki piešķir reliģijai un kādu ticībai Dievam. Tikai 39% aptaujāto apgalvo, ka reliģija ir svarīga viņu ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet 80% apgalvo, ka tic Dievam vai “augstākam spēkam”.
74% kristiešu pasaulē īpašumā ir Bībele, 42% to lieto (ieskaitot digitālas versijas) katru nedēļu, septiņi no desmit kristiešiem piekrīt, ka Bībele viņiem ir personīgi nozīmīga. Kristieši Latīņamerikā un Sahāras reģionā Āfrikā uzrāda visaugstāko Bībeles lietošanas līmeni un pārliecības par tās nozīmību līmeni. 93% kristiešu Sahāras reģionā apgalvo, ka viņi ir ieinteresēti uzzināt vairāk par Bībeli. Latīņamerikā gandrīz astoņi no desmit kristiešiem izrāda interesi iepazīties ar to vairāk.
Trīs galvenie vārdi, ko kristieši pasaulē izvēlējās, lai aprakstītu Bībeli, bija: patiesība, gudrība un mierinājums. Divi galvenie iemesli, kāpēc cilvēki vēlējās uzzināt vairāk par Bībeli, bija: “lai tā palīdzētu viņiem garīgi augt” un “lai viņi labāk varētu iepazīt Dievu”. 11% aptaujāto, gan no dažādām reliģiskām tradīcijām, gan tiem, kuri nepārstāv nekādu reliģisku tradīciju, ir atvērti tam, lai uzzinātu vairāk par Bībeli. Tie pārstāv vairāk nekā 240 miljonus cilvēku visā pasaulē. 20% no tiem, kas identificē sevi kā nereliģiozus, ir ieinteresēti uzzināt vairāk par Bībeli. Nereliģiozie teica, ka, viņuprāt, Bībele varētu “palīdzēt atbildēt uz dzīves lielajiem jautājumiem” vai palīdzētu viņiem “garīgi augt”. Viszemākā interese ir reliģiski daudzveidīgajā Āzijā un sekularizētajos Rietumos. Dažās pasaules daļās bija vērojams informētības trūkums – Āzijā 75% cilvēku saka, ka neko nezina par Bībeli, 56% saka, ka nekad par to nav dzirdējuši.
71% aptaujāto piekrīt, ka bērniem ir labi zināt Bībeles stāstus, bet interesanti, ka otrajā valstu grupā tādu, kas uzskata, ka bērniem ir labi zināt Bībeli, ir vairāk (68%) nekā to, kas saka, ka viņi paši ir ieinteresēti uzzināt ko vairāk par to (57%). Visā pasaulē kristieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem Bībeli lieto biežāk nekā jebkura cita vecuma grupa – 50% teica, ka Bībeli lieto katru nedēļu. Tāpat kristieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem vislabāk spēj atrast konkrētām situācijām atbilstošus Bībeles tekstus un runāt ar draugiem un ģimeni par Bībeli.
Otrajā valstu grupā, lai gan 77% identificējas ar kristietību, tikai 40% saka, ka reliģija ir svarīga viņu dzīves daļa, 63% uzskata, ka reliģija ir kaut kas personisks, kas nav jāpauž citiem. Aptuveni 3 no 10 jauniešiem (15-29 g.) uzskata sevi par nereliģioziem. Minētajā valstu grupā lielākā interese uzzināt ko vairāk par Bībeli ir Rumānijā (tikai 28% saka, ka nav interese) un mazākā – Albānijā, Lietuvā un Bulgārijā, kur neieinteresēto cilvēku skaits procentuāli ir attiecīgi 73%, 71% un 69%. Tas daļēji sakrīt ar baznīcas apmeklējumu – Rumānijā tikai 22% saka, ka nekad neapmeklē baznīcu, lielākais procents to, kas neapmeklē ir Albānijā (67%), Bulgārijā (44%), Krievijā (44%). Vidēji reģionā 24% apmeklē baznīcu vismaz reizi mēnesī, 50% ir pašiem sava Bībele, 16% to lieto – lasa drukātu vai digitālu izdevumu, klausās audioierakstu vai publiski lasītu (piem., baznīcā utt.) vismaz reizi mēnesī.
Patmas aptauja rāda ka starp tiem, kas nav kristieši, Bībele ir pieprasītāka, nekā mēs varētu domāt. Katrs desmitais, kas pārstāv 250 miljonus cilvēku visā pasaulē, vēlas uzzināt vairāk par Bībeli. Interese nereliģiozo vidū ir vēl lielāka nekā citu reliģiju pārstāvju vidū. Gandrīz katrā pasaules malā ir vismaz viena cilvēku grupa, kas izrāda interesi par Bībeli. Nepārprotami mums visiem – gan Bībeles biedrībās, gan draudzēs ir daudz darāmā, lai cilvēku informētība un interese kļūtu par viņu pirmajiem soļiem ticības dzīvē. Projekts nav noslēdzies, jo tālākais uzdevums ir domāt par veidiem kā aizsniegt šos cilvēkus.
Vairāk par projektu: https://patmos.bfbs.org/
