Pārsteidzoši, bet kara apstākļos, kad cilvēkiem sāk trūkt pārtika un daudzas citas pirmās nepieciešamības lietas, Ukrainā šobrīd ir milzīgs pieprasījums pēc Bībelēm. Ukrainas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs Anatolijs Raičņecs: “Pēdējās divās nedēļas mēs esam satikuši ārkārtīgi daudz cilvēku, kuriem nekad agrāk nav bijusi Bībele, bet tagad viņi grib, lai lūdzam kopā ar viņiem. Tā ir garīgā atjaunotne!” Bībeles biedrība šobrīd sadarbojas ar daudzām draudzēm, kuras lūdz Bībeles. Viena no tām ir Sv. Trīsvienības draudze Harkivā.
HARKIVA
Situācija Harkivā pirmās divas nedēļas bija ļoti sarežģīta – tuvu humānai katastrofai. Tādēļ ļoti daudzas draudzes rūpējas tikai par cilvēku pamatvajadzībām. Tagad situācija nedaudz uzlabojusies, un cilvēki ir arī pieraduši pie regulārās bonbardēšanas.
Harkivas Sv. Trīsvienības draudze palīdz vietējiem ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm, neskatoties uz apšaudēm. Draudzes locekļi strādā visu diennakti, lai sašķirotu un sapakotu humāno palīdzību. Draudzē tika izdalītas arī no Bībeles biedrības saņemtās Bībeles.
Oleksandrs, Harkivas Sv. Trīsvienības draudzes mācītājs: “Mēs nebijām gaidījuši tādu interesi, jo šie cilvēki bija atnākuši pie mums pēc pārtikas. Taču visi metās pēc Bībelēm, visi gribēja dabūt Bībeli! Brīvprātīgajiem pat nācās vairākas reizes teikt: “Lūdzu, negrūstieties! Visi dabūs!”. Tas bija īsts izsalkums. Bet visiem Bībeles nepietika. Kāda meitene bija ļoti bēdīga, jo nedabūja Bībeli, un man nācās apsolīt, ka iedošu to viņai nākamajā reizē. Tas ir īsts Dieva brīnums. Mēs to piedzīvojam katru dienu, un esmu pārliecināts, ka tas novedīs pie garīgās atmodas. Cilvēki arī jautā, vai var piereģistrēties, lai apmeklētu dievkalpojumu, un man ir jāstāsta, ka nekāda reģistrācija nav vajadzīga! Daudzi no viņiem dzīvojuši gadiem ilgi tepat netālu, bet nav pat pamanījuši, ka šeit ir baznīca. Tagad, kad viņi ir kara satriekti un saņem no mums palīdzību – ne vienreizēju, bet regulāri, katru dienu, – viņi vēlas uzzināt vairāk un izjūt izsalkumu pēc Dieva. Slavējiet Kungu par šo brīnumu, kam esam liecinieki!”
Iļja, Harkivas Sv. Trīsvienības draudzes vecākais mācītājs: “Es nekad pat nesapņoju redzēt kaut ko tādu – izsalkumu pēc Bībelēm! Tas ir tāpat kā pēc Padomju Savienības sabrukuma.”
ĻVIVA
Kāda vietējā draudze Ļvivā apmeklējusi militāro hospitāli, lai dāvinātu karavīriem Bībeles kamuflāžas krāsā. Lūk, ko stāsta karavīri, kuri ārstējas hospitālī:
Serhijs (46): “Es, protams, biju dzirdējis par Dievu, taču šis karš un tas, kā tiku pasargāts no drošas nāves, tagad ir vedis mani tuvāk Viņam. Esmu sācis lūkoties uz savu dzīvi savādāk, – esmu sācis ticēt Viņam, un ar katru dienu šī ticība pieaug.”
Artjoms (25): “Pēc pieredzētajām kara šausmām, Dievs ir atvēries man un vada mani, lai es ticētu Viņa eksistencei. Esmu pateicīgs Viņam, ka esmu šeit un dzīvs. Esmu pateicīgs par Bībeli. Ceru, ka stāvu sava garīgā ceļa sākumā.”
Dmitro (23): “Kad man bija 19 gadi, man bija draugs, kurš mēdza runāt ar mani par Dievu, Jēzu Kristu un Bībeli. Bet tagad, kad man ir 23, šī kara dēļ, Dievs ir patiesi pieskāries manai sirdij.”
KIJEVA
Ukrainas Bībeles biedrības komanda visā valstī strādā ļoti sarežģītos apstākļos. Tā ir palikusi atvērta visu kara laiku un turpina kalpot cilvēkiem, kā viņi var. Kijevā Bībeles biedrības ģenerālsekretāra Anatolija Raičņeca un viņa brīvprātīgo komandu cilvēki sākuši saukt par “Kijevas eņģeļiem”. Viņi nepaguruši dodas pie cilvēkiem bumbu patvertnēs, slimnīcās, bērnu namos un veco ļaužu pansionātos. A. Raičņecs: “Cilvēki ir nobijušies un depresīvi, un šādai laipnai un līdzjūtīgai rīcībai ir ļoti spēcīga ietekme uz viņu sirdīm.” A. Raičņeca automašīnai nesen trāpīja lode, kamēr viņš izdalīja Bībeles un produktus cilvēkiem.
