19. martā LU Bibliotēkas klusajā lasītavā tika atvērta Latvijas Bībeles biedrības izdotā “Romas Klēmenta vēstule korintiešiem” – 1. gs. tapis Romas draudzes vēstījums draudzei Korintā. Bībeles biedrība sadarbībā ar Rītdienas Fondu kopš 2014. gada šo pimkristiešu darbu sērijā jau izdevusi 9 grāmatas. Tādējādi veicinot un attīstot gan seno tekstu tulkošanu, gan teoloģisko domu Latvijā, gan ikviena lasītāja izpratni par pirmajos gadsimtos dzīvojošo cilvēku attieksmi pret Dievu, pasauli un cilvēku attiecībām.
Pasākuma laikā Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs V. Tēraudkalns teica lielu paldies visiem, kuri strādāja pie šī darba, kā arī Rītdienas Fondam par finansiālo atbalstu.
LU Teoloģijas fakultātes dekāne Dr. Theol. Dace Balode vadīja ļoti interesantu sarunu un diskusiju ar grāmatas tulkotāju mācītāju Aleksandru Biti un tās pēcvārda autoru Dr. Theol. Ralfu Kokinu. Sarunu par to, kas ir labs tulkojums, kas ir Klēments, par ko stāsta šī vēstule, kad tā datēta un par teoloģiskiem dziļumiem, kuros jāienirst katram pašam.
“Šis stāsts ir ar sirds asinīm rakstīta vēstule kādai draudzei, kas iet maldu ceļus. Pie tam šī vēstule skaisti pāriet lūgšanā par viņiem.” Tā vēstuli raksturoja A. Bite, lūgts vienā vārdā pateikt, par ko ir šis stāsts. A.Bite: “Esmu divkāršs šīs grāmatas tulkotājs, jo Klēmenta vēstules tulkojums bija mans bakalaura darbs. Par tulkotāja darbu vispār esmu domājis visu mūžu, un tomēr īsti līdz galam nespēju to noformulēt. Svarīgas ir trīs lietas – zināt, par ko ir tulkojamais teksts, zināt valodu, uz kuru ir jātulko. Un tikai, treškārt, – zināt valodu, no kuras tulko.”
Kas tad īsti ir Romas Klēments?
A. Bite: “Jūdu kristietis, atvaļinājies no Romas leģiona, varbūt bijis tur rakstvedis, viens no Romas bīskapiem, kā mūsdienās teiktu – Romas pāvests. Mana pārliecība ir tāda, ka iespējams viņš bijis vēstules Ebrejiem autors. Tulkošanas un izpētes procesā man Klēments kļuva ļoti, ļoti mīļš.”
R. Kokins: “Man tā bija svētku sajūta, kad beidzot Klēmenta vēstuli izlasīju latviešu valodā. Biju to lasījis vācu valodā. Bet Aleksandra tulkojumā pirmo reizi ieraudzīju, ka tas ir ārkārtīgi tīrs, gaišs, monumentāls sacerējums. Arī mūsdienās saskaramies ar līdzīgām tendencēm – principiem, kas kristīgajās draudzēs tiek ienesti no laicīgās vides, piemēram, laicīgo menedžmentu, bieži “uzpūstu” garīgumu, kam ir tukšs vidus. Šī vēstule to visu palīdz sakārtot. Vēstules teksts ir zināmā mērā pravietisks – aktuāls visiem laikmetiem.”
Nobeigumā D. Balode uzsvēra, ka Klēmenta vēstule korintiešiem ir senajā baznīcā ļoti augstu vērtēts teksts – autoritatīvs teksts. Kāpēc gan tas nav iekļauts Svēto Rakstu kanonā? A. Bite izvirza hipotēzi, ka Klēmenta vēstule korintiešiem ir tikai pirmuzmetums vēstulei Ebrejiem, un kanonā ir iekļuvusi vēstule Ebrejiem, kuras autors ir nezināms, bet patiesībā varētu būt Klēments.
D. Balode: “Lūk, hipotēzes vai tēzes, intrigas un pārdomas – par vai pret! Lasiet Romas Klēmenta vēstuli korintiešiem!”
